1. septembris lielai daļai skolēnu nozīmē emocionālo spiedienu, kas būtiski ietekmē viņu garīgo veselību. Turklāt vecāki nevis palīdz, bet papildina šo spiedienu ar gariem noteikumu sarakstiem. Šajos noteikumos parasti iekļauti arī telefona lietošanas ierobežojumi. Jā, protams, var saprast – bērns, kas bezgalīgi skatās ekrānā, var nokaitināt. “Beidz sēdēt internetā!” ir ierasta frāze, kas skan daudzās ģimenēs. Bet paskatīsimies uz to no otras puses – kur tad paliek visas tās vērtīgās lietas, ko var atrast un darīt viedierīcēs?
Tāpēc šogad mēs nolēmām, kāpēc gan mums pārmaiņas pēc nenostāties bērnu pusē. Ja paliekam visu zem viena nosaukuma, “sēdēt internetā” nozīmē arī mācīties, atklāt un dalīties. Hm? Mēs taču nesaucam nākšanu mājās no pulciņa par “važāšanos apkārt”? Ne vienmēr runāšana pretī ir slikta lieta. Ir labi, ja ir kāds, kas iedod balsi mazajiem censoņiem, kas izmanto viedierīces, lai attīstītu savus talantus. Jo produktīva diskusija ir labāka par vienvirziena komunikāciju.
The pressure kids experience at the beginning of the school year can have a substantial impact on their mental health. On top of that, adults come up with numerous do's and don'ts, especially related to limitations of screen time. Seeing kids staring at screens triggers most of the parents. “Stop wasting time!” they say. Uhm, excuse us, but what about all the meaningful activities youngsters do on their phones?
So, yes, this year, we decided to take sides with children. We say, ok, with your logic all the exploring, discovering, learning, and sharing is also a “waste of time”. Like, would you call kids daily routes from school to music or sports “wandering around”? We became advocates for all the little enthusiasts using their phones to work on their talents. Thus, setting off the discussion where it used to be a one way communication.