Nakts, kad vārti ir vaļā — labais mijas ar ļauno, vīrišķais ar femīno un gaisma uzvar tumsu. Mītu un paražu apvīti, šie svētki ir kā plūstošs stāsts, ko katrs sajūtam ap saulgriežu laiku.
Vizuālais risinājums ir kā pati Jāņu nakts, miglā tīta un brīžiem neizskaidrojama, tā, Jāņa Klauča autordarbs runā par dabu, cilvēku gaismā un tumsā, it kā fotogrājā, it kā nē.
The nights when we let loose - the good mixes with the evil, masculine energy intertwines the feminine and light wins over the darkness. Covered by myths and traditions, the solstice is like a story we nally get to truly understand, right around the time of the shortest night.
The visual expression is like the solstice night itself - covered in fog and often indescribable. Janis Klauč's artworks talk about nature, a human in light and darkness - partially in the photograph but partially elsewhere.